sajūtas.
Un ko tu dotu,lai vēlreiz dzīvotu?
Jūtos kā atkal pamesta, kā kkāds rezerves variants. Nevienam nevajadzīgs. Atkal un atkal un atkal.
Labi, no otras puses varbūt es daru kko nepareizi un man liek saprast,ka tā nevajag. TIKAI KO TAS NOZĪMĒ? KO ES DARU? KĀPĒC? Un atkal es ciešu, atkal man sāp un tā tālāk.
1.jūnijs. Auksts, riebīgs, rudenīgs. Sēžu ar garajām biksem un džemperī. Kkas mainās, kko tas nozīmē, kkas jācenšas saprast. Kkas JĀDARA! kkas IR jāmaina.
Viens vārds,3 burti, nav atbildes - KAS?
.
Tā sasodītā sajūta,ka tu galīgi nemaz negribi vairs dzīvot. Nesaskati vairs jēgu nekam. Sāp viss un viss ir galīgi slikti,nekas nepaliek labāk jau nezinu cik ilgi. Labprāt tā tgd galīgi dziļi ievilkt vēnā un tā lēni un mokoši.
BET Jāmeklē sevi pasaulē, jo tā n e v a r padoties! :]
Jāsaņemās un J ā c ī n ā s tālāk
ajajjajj.
Es gribu braukt prom. Prom. Tālu. Un neatgriezties. Aizbraukt un sākt VISU no jauna. Pilnīīgi visu savu dzīvi, pilnīgi jaunā kontinentā,lai neviens nezin,kur es esmu un visssssssss.
Lūdzu ņemiet mani līdz, Nepametiet mani vienu šajā tumšajā pasaulē Tev jau nav manis žēl.
Pažēlo, Dievs, Kas sūta mani tālāk cīnīties, Lai ļaudis spētu par mani brīnīties
/Pažēlo, Dievs/
